Latvijas Lielloža
Latvijas Lielloža
2003. gada 8. martā trīs Latvijas brīvmūrnieku ložas, kas līdz tam kā regulāras un starptautiski atzītas ložas darbojās Vācijas Apvienoto lielložu brīvmūrnieku brālības sastāvā, apvienojās kopīgā nacionālā lielložā ar nosaukumu “Latvijas lielloža”. Tās brālībā turpinās kopš 1750. gada pastāvošo agrāko Rīgas, Jelgavas, Liepājas un Aizputes brīvmūrnieku ložu tradīcijas.
Latvijas lielloža ir atvērta visdažādāko sabiedrības slāņu pārstāvjiem. Tā apvieno garīgi un sociāli atvērtus vīrus ar dažādiem filosofiskiem, reliģiskiem un politiskiem uzskatiem un tādā veidā īsteno “Veco Saistību” uzdevumu – apvienot brālīgā saskaņā cilvēkus, kas citādi paliktu sveši. Lai arī kā brīvmūrnieki izskaidrotu savu pārliecību, tomēr noteicošais ir tas, kā viņu attieksme pret cilvēkiem izpaužas ikdienas dzīvē.
Latvijas lielložas izveidošana
2003. gada 8. martā trīs Latvijas brīvmūrnieku ložas, kas līdz tam kā regulāras un starptautiski atzītas ložas darbojās Vācijas Apvienoto lielložu brīvmūrnieku brālības sastāvā, apvienojās kopīgā nacionālā lielložā ar nosaukumu “Latvijas lielloža”. Tās brālībā turpinās kopš 1750. gada pastāvošo agrāko Rīgas, Jelgavas, Liepājas un Aizputes brīvmūrnieku ložu tradīcijas.
Latvijas lielloža ir atvērta visdažādāko sabiedrības slāņu pārstāvjiem. Tā apvieno garīgi un sociāli atvērtus vīrus ar dažādiem filosofiskiem, reliģiskiem un politiskiem uzskatiem un tādā veidā īsteno “Veco Saistību” uzdevumu – apvienot brālīgā saskaņā cilvēkus, kas citādi paliktu sveši. Lai arī kā brīvmūrnieki izskaidrotu savu pārliecību, tomēr noteicošais ir tas, kā viņu attieksme pret cilvēkiem izpaužas ikdienas dzīvē.
Latvijas lielložas organizācija
Brīvmūrnieku darbības pamats ir loža. Tā ir garīgā darba centrs, satikšanās vieta un īpašs apziņas stāvoklis. Lai darbs būtu sekmīgs, ir nepieciešama atklāta, godīga un izpalīdzīga saskarsme. Lai apzīmētu savu ciešo vienotību un savstarpējo uzticību, brīvmūrnieki sauc sevi par “brāļiem”. Ložas saviesīgajā dzīvē piedalās arī brīvmūrnieku sievas un ģimenes. Neraugoties uz to, tradicionāli brīvmūrniecība ir vīriešu vienotne. Šeit nav pretrunu ar vīriešu un sieviešu vienlīdzības ideju, jo arī biedrības, kas apvieno tikai vīriešus vai tikai sievietes, ir likumīgas un saprātīgas cilvēku sabiedrības pastāvēšanas formas.
Latvijas lielložā ietilpst Latvijas Republikas teritorijā esošās Jāņa ložas, un tā organizē brīvmūrniecības darbu Latvijas teritorijā un koordinēšanu starp ložām, kā arī kārto attiecības ar ārvalstu lielložām.
Latvijas lielložas darbu organizē un vada vēlētas amatpersonas – lielamatvīri, kas pārstāv Latvijas lielložu un augstākajā līmenī pārstāv arī visu Latvijas brīvmūrniecību. Latvijas lielložas uzbūve ir līdzīga kā citām ārvalstu lielložām, un būtiskākie amati ir līdzīgi: Lielmeistars, Lielmeistara vietnieks, Lielsekretārs, Lielorators, Lielceremonijmeistars, Lielmantzinis u.c.
Lielložas sastāvā šobrīd ietilpst astoņas Jāņa ložas:
-
"Jāņuguns" – dibināta 1924. gadā, atjaunota 1993. gadā;
-
"Ziemeļzvaigzne" – dibināta 1750. gadā, atjaunota 2002. gadā;
-
"Pie Zobena" – dibināta 1750. gadā, atjaunota 2002. gadā;
-
"Apollo" – dibināta 1773. gadā, atjaunota 2006. gadā;
-
"Enkurs" – dibināta 1921. gadā, atjaunota 2009. gadā.
-
"Hanzas uzticība" - dibināta 1917.gadā, atjaunota 2014.gadā.
-
"Mazā pasaule" – dibināta 1790.gadā, atjaunota 2014.gadā.
-
"Castor" - dibināta 1777. gadā, atjaunota 2017. gadā.
Ložas strādā atšķirīgos rituālos: “Jāņuguns”, “Ziemeļzvaigzne” un „Hanzas uzticība” atbilstoši regulārās darbības atjaunotnes tradīcijām strādā saskaņā ar vācu AF&AM rituālu, ložas “Pie Zobena” un "Castor" strādā ar Cinnendorfa rituālu, “Apollo” strādā pēc Emulācijas rituāla, bet ložas “Enkurs” un „Mazā pasaule” – pēc Feslera rituāla.
Visas Jāņa ložas Latvijas teritorijā strādā latviešu valodā, izņemot ložu “Apollo”, kura strādā angļu valodā. Šajā ložā galvenokārt darbojas ārzemnieki, kuri uzturas Latvijā un vēlas saglabāt saikni ar brīvmūrniecību, kamēr atrodas šeit.
