Latvijas Lielloža
Par Brīvmūrniecību
Latvijas Lielloža pārstāv visus Latvijas brīvmūrniekus un šī ir oficiālā regulārās brīvmūrnieku mājas lapa Internetā, kur tiek izvietota vispārīga informācija, Latvijas Lielložas aktuālā informācija, ziņas par regulāro brīvmūrniecību un paziņojumi. Latvijas Lielloža norobežojas un tai nav nekā kopīga ar Internetā atrodamām mājas lapām un cilvēkiem, kas, izmantojot brīvmūrniecības simboliku vai paziņojumus, piesaista sev uzmanību un tādējādi maldina sabiedrību par savu stāvokli, brīvmūrniekiem un brīvmūrnieku principiem. Viens no brīvmūrniecības principiem ir būt pieticīgam.
Mērķi, būtība
Brīvmūrnieku brālības būtība ir kopīga ideja, iecietīga brālīga vienotība un sevis bagātināšana simboliskā pārdzīvojumā. Kā ētiskas savienības locekļi brīvmūrnieki iestājas par cilvēcību, brālību, toleranci, miermīlību un sociālo taisnīgumu. Kā brālīgi vienotu cilvēku kopa tā vingrinās šo vērtību apgūšanā savās ložās, un kā simboliska kopa brīvmūrniecība kalpo ideju un vienotības padarīšanai par iekšēju pārdzīvojumu. Šeit slēpjas tās savdabīgums iepretim visām citām biedrībām.
Kaut arī brīvmūrnieku saskarsme ne vienmēr norit tradicionālajās formās, tomēr pēc noteikta rituāla noritošajiem darbiem tiek piešķirta centrālā loma. Turklāt ir veltīgi strīdēties, vai rituālie darbi ir brīvmūrniecības mērķis vai līdzeklis vai kopība nodrošina rituāla izpildīšanu, vai arī tradīcijas primāri kalpo kopības veidošanai.
Nav apstrīdams, ka visas brīvmūrnieku aktivitātes kā ap kodolu grupējas ap saskarsmi ložā jeb tempļa darbiem. Jāpieņem, ka brīvmūrniecības dzīvotspēja lielā mērā balstās uz formām un simboliem, kas saglabāti nemainīgi cauri gadsimtiem.
Brīvmūrniecība ir viena no vecākajām un lielākajām pastāvošajām brālīgām organizācijām pasaulē. Tā apvieno aptuveni 5–6 miljonus biedru visā pasaulē. Modernās brīvmūrniecības pirmsākumi ir rodami 17. gs. beigās, un tā cieņpilni turpina saglabāt mantotās tradīcijas, kuras brīvmūrniecību padara unikālu sabiedrībā.
Brīvmūrniecības misija ir veicināt dzīvesveidu, kas apvieno līdzīgi domājošos vīrus pasaulē, kas stāv pāri visām reliģiskām, etniskām, kulturālām, sociālām un citām atšķirībām, mācot brālīgās mīlestības principus, atbrīvotību un patiesību.
Brīvmūrnieku mērķi ir:
-
pašattīstības veicināšana un izglītošanās;
-
darbi un labdarība kopējai sabiedrības uzlabošanai;
-
veicināt labāku dzīvi, to pamatojot ar morāles un ētikas principiem.
Brīvmūrniecība ir pārmantojusi tradīcijas, kuru izcelsme ir meklējama viduslaiku mūrnieku ģildēs. Rituālie darbi kalpo šādiem mērķiem:
-
jaunu locekļu uzņemšanai,
-
cilvēcisko attiecību padziļināšanai brālības ietvaros,
-
brīvmūrnieku morālisko normu apjēgšanai,
-
atsevišķo brāļu garīguma sakopošanai un dvēseles pacilāšanai.
Kas ir Brīvmūrnieks?
Latvijas brīvmūrnieks ir dzīves briedumu sasniedzis vīrietis, kas velta sevi pašattīstībai, sevis uzlabošanai un sabiedrības atbalstam. Tas ir cilvēks, kas ir cieši nolēmis sevi reāli mainīt un kurš no sevis sagaida perfektumu. Jebkurš vīrs ar šādām īpašībām ir laipni aicināts pievienoties brīvmūrniekiem.
Brīvmūrnieka vērtības ir augstas morāles standarti, un tiek sagaidīts, ka arī tie paši rīkosies atbilstoši šādiem principiem, kā to aicina organizācija.
Brīvmūrnieka vērtības:
-
vienlīdzība un sapratne;
-
labdarība un darbi visas sabiedrības labā;
-
izglītība, pašattīstība un sevis uzlabošana;
-
spēja pašam rīkoties atbilstoši organizācijas mērķiem.
Brīvmūrnieks un tā ģimenes locekļi ir likumpaklausīgi pilsoņi, kuri bauda draudzību un piederības sajūtu, ko dod līdzīgi domājošo sabiedrība.
Brīvmūrnieks pieņem un atzīst, ka eksistē visus vienojošais elements, kas ir Visuma pamatā.
Būtiskas prasības Brīvmūrniekiem
-
gara brīvība,
-
spēja spriest,
-
pastāvība un neapsīkstoša vēlme pašattīstīties un neapstāties pie sasniegtā
Brīvmūrnieki zina, ka viņu atzītās vērtības ir nepārtraukti jāatjauno, mainīgo apstākļu iespaidā jāprecizē un ar jaunu sparu jāiedzīvina.
Dažādu brāļu kopīgā sadzīve ložā dara nepieciešamu saprašanos jebkurā dzīves situācijā, citu brāļu rakstura īpatnību izpratni un palīdzību vajadzības gadījumā. Brīvmūrnieciskā tolerance nenozīmē neieinteresētu vienaldzību pret citu viedokli, bet gan gatavību respektēt partnera vai pat pretinieka pārliecību godīgā diskusijā. To bieži vien traucē egoistisks uzvedības stils un citas cilvēciskas nepilnības. Šo nepilnību pārvarēšana ar sarunu, pamācību un piemēra palīdzību ir brīvmūrnieciskā darba pastāvīgs objekts.
Brīvmūrnieks savu pilnveidošanos salīdzina vienīgi attiecībā pats pret sevīm. Vai šodien esmu labāks, nekā biju vakar? Vai rīt spēšu būt labāks, nekā esmu šodien?
Brīvmūrniecības nozīme sabiedrībā
Brīvmūrnieki uzskata, ka gan atsevišķu cilvēku, gan sabiedrisko grupu jēgpilnai eksistencei ir nepieciešamas divas lietas: ir jābūt skaidrībai par pasauli, kurā mēs dzīvojam, un ir jābūt iekšējai pārliecībai, kas nosaka praktisko rīcību. Ar informācijas un kolektīvu pārdomu palīdzību ložām ir jākalpo par palīgu šajā vērtību orientēšanās procesā. Īstenības atspoguļojums cilvēcības, brālības, tolerances, miermīlības un sociālā taisnīguma gaismā var dot pieturas punktus sarežģītā izšķiršanās brīdī.
Brīvmūrnieki nesniedz atbildi, kā pasaulei būtu jābūt iekārtotai detaļās, jo tie atsakās veidot sabiedriski politiskas utopijas. Tomēr humānisma un tolerances jēdzieni dod viņiem iespēju laikus saredzēt briesmas un atbilstoši rīkoties.
Brīvmūrniecība piedāvā uz principiem balstītu dzīves ceļu, piederības sajūtu un personības attīstību. Principi, pēc kuriem tiek sagaidīts, ka brīvmūrnieks vadīsies savos darbos, ir tolerance, vienlīdzība, labdarība un gods. Brīvmūrnieks demonstrē šos principus, citiem parādot toleranci un respektējot citu viedokli, darbojoties ar iejūtību, saprotot un piemērojot žēlsirdību un rūpējoties par apkārtējo sabiedrību. Brīvmūrnieki ataino šos principus jaunajiem biedriem ceremonijās, kurās izmanto viduslaiku mūrnieku brālības rīkus kā simbolus.
Brīvmūrniecība atzīst jebkuru viedokļu dažādību, un neviens no brāļiem netiek šķirots pēc rases vai politiskiem uzskatiem. Tomēr brīvmūrniekiem tiek prasīta ticība Augstākajam, kura detalizēta izpratne ir katra brīvmūrnieka privāta lieta.
Brīvmūrnieki veicina personisko attīstību, lai uzlabotu visu sabiedrību kopumā.
Regularitāte Brīvmūrniecībā un tās nozīme
Neregulārās (angl. irregular) jeb neīstās brīvmūrniecības nosaukums attiecināms uz ložām, kuras starptautiski netiek atzītas kā brīvmūrniecības pamatprincipiem atbilstošas. 1877. gadā Anglijas Apvienotā lielloža un līdz ar to arī visas pārējās regulārās lielložas liedza atzīšanu Francijas Lielajiem Austrumiem (Grand Orient de France), vēlāk arī Francijas Lielložai (Grand Loge de France).
Regularitāte ir mehānisms, ar kuru lielložas atzīst viens otru, tādējādi veicinot sadarbību lielložu starpā un dodot brīvmūrniekiem iespēju apmeklēt ložas citas lielložas teritorijā. Tajā pašā laikā regularitāte nepieļauj sadarbību ar ložām, kas ir neregulāras. Šī iemesla dēļ lielložas uztur citu jurisdikciju un regulāro ložu sarakstus.
Lielložas kas ir apstiprinājuši savstarpējo atzīšanu un pieļauj savstarpējas vizītes, tiek sauktas par brālīgām. Anglijas Apvienotā lielloža regularitāti nosaka, vadoties pēc vairākiem nosacījumiem, kas ir noteikti Anglijas Apvienotās lielložas konstitūcijā un to lielložu konstitūcijās, ar kurām ložas ir savstarpēji brālīgas. Tomēr ir iespējamas dažādas atkāpes atkarībā no nacionālajām un vēsturiskajām tradīcijām. Citas brīvmūrnieku grupas sevi organizē citādi.
Katrs no diviem vadošajiem brīvmūrnieku atzariem uzskata ložas savā iekšienē par “regulārām” un ložas no otra atzara par “neregulārām”. Anglijas Apvienotās lielložas atzars ir būtiski lielāks, un ar to brālībā esošās lielložas kopā tiek saukti par regulāro brīvmūrniecību, kamēr lielložas kuri ir brālībā ar Grand Orient de France, tiek kopumā saukti par neregulāro brīvmūrniecību. Termins neregulārs tiek vispārīgi piemērots arī dažādiem veidojumiem, kas sevi saista ar brīvmūrniecību, bet kurus neatzīst neviens no galvenajiem atzariem.
Labdarība
Ikviens brīvmūrnieks tiek mudināts palīdzēt grūtībās nonākušiem, kā arī zinātkāriem jauniešiem, un iespēju robežās brīvmūrnieki individuāli palīdz kā materiāli, tā arī ar cita veida atbalstu. Ikviens brīvmūrnieks šādu savu rīcību izvēlas un pamato pats, kā arī tās apjoms ir tieši atkarīgs no šī cilvēka iespējām.
Kā kļūt par Brīvmūrnieku
Pirmkārt, tā ir paša vēlēšanās un gatavība kļūt par brīvmūrnieku. Mūsu organizācija nav biznesa klubs. Pievienošanās brīvmūrniecībai un tālākā darbība tiek veikta pēc aicinājuma un brīvas gribas un bez kādas ārējas uzspiešanas.
Uzņemšana brīvmūrniecībā notiek pēc esoša brāļa uzaicinājuma, kurš apliecina, ka šim cilvēkam piemīt brīvmūrniekiem vajadzīgās īpašības, un pēc attiecīga rituāla.
Saites
Anglijas apvienotā lielloža ("United Grand Lodge of England")
http://www.ugle.org.uk
Vācijas apvienotās lielložas.
http://www.freimaurer.org
Apvieno 5 dažādu rituālu lielložas
- Vācijas AF un AM lielloža http://www.freimaurer.org
- Vācijas lielā zemes loža http://www.freimaurerorden.de
- Lielā nacionālā mātesloža "Pie trīs zemeslodēm" http://www.3wk.org
- Amerikāņu un Kanādiešu lielloža http://acgl.freimaurer.org
- Vācijas Britu brīvmūrnieku lielloža http://www.gl-bfg.com
Brīvmūrnieku uzturēta lapa, kurā tiek rasts skaidrojums daudz un dažādiem, pasaulē valdošiem mītiem par brīvmīrniecību.
http://www.masonicinfo.com
Grand Lodge of British Columbia and Yukon. Lapā ir apkopoti un pieejami ļoti daudz materiālu par brīvmūrniecību - vēsture, parašas, simbolisms.
http://freemasonry.bcy.ca
Viena no lielākajām interneta kolekcijām kurā apkopotas saites vietnēm par brīvmūrniecību.
http://masons.start4all.com
